Sporta skola Ventspilī dibināta 1951.gada 30.maijā. Ventspils pilsētas Tautas izglītības nodaļas Jaunatnes sporta skolas pirmais direktors bija Aleksandrs Rolands. Pirmie 50 audzēkņi uzņemti 2.jūnijā. Tā 1951.gada 2.jūnijs kļuvis par sporta skolas dzimšanas dienu. Sporta skola darbu uzsāka ar trim nodaļām: mākslas vingrošanas, akrobātikas un vieglatlētikas, bet rudenī tika atvērta arī basketbola nodaļa zēniem.
Savas darbības laikā skolu vadījuši 7 direktori un tai vairākkārt mainījies nosaukums. 1952.gadā vienu gadu skolu vada Vija Āboliņa Bikše, bet no 1953.gada, gandrīz 50 gadus, līdz 2001.gadam par skolas direktoru kļūst Gunārs Lučins 1954.gadā Jaunatnes sporta skola tiek pārdēvēta par Bērnu sporta skolu, kas pavēra iespējas uzņem grupās jaunākus audzēkņus, bet 1968.gadā skola pārtop par Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Kopš 1990.gada nosaukums mainīts vēl divas reizes, bet 2002.gada tās nosaukums bija Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes Sporta skola “Spars”. 1991.gadā Izglītības nodaļai pakļauto sporta skolu apvienoja ar Daugavas sporta skolu, un turpmāk tā saucās sporta skola “Spars”. Pēc Gunāra Lučina došanās pensijā 2001.gadā skolas vadību pārņem vingrošanas nodaļas treneris Ilmārs Seilis. No 2012.gada piecus gadus skolu vada Viktors Zujevs un vēlāk Aleksejs Spasjoņņikovs. Šobrīd skolas direktore ir Solvita Pleinica un kopš 2019. gada skolai ir dots vārds – Ventspils Sporta skola “Spars”.
Ventspils Sporta skolas “Spars” ir Ventspils pilsētas domes dibināta profesionālas ievirzes sporta izglītības iestāde, kas īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un veic profesionālās ievirzes sporta izglītības organizatorisko un informatīvo darbību. Sporta skola “Spars” ir “Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde” padotības iestāde.
Gadu gaitā būtiski ir mainījies skolas nodaļu un audzēkņu skaits un skola savas darbības laikā ir izaugusi no 50 audzēkņiem līdz 1100 audzēkņiem. Sporta skola “Spars” šobrīd ir viena no lielākām Latvijas sporta skolām, iesaistot procentuāli audzēkņus sporta nodarbībās no pilsētas skolēnu skaita. Kopš 2015.gada Ventspils pilsētas pašvaldība un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izveidojuši projektu “Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs”, mūsu pilsētā realizējot to trīs sporta veidos – svarcelšanā, vieglatlētikā un šorttrekā, gatavojot labākos sportistus nozīmīgākajām Eiropas un pasaules sacensībām.
Sporta skolas darbība
Pirms 70 gadiem vasaras sākumā trīs treneru Almas Lāmes, Anatolija Mudeļa un Imanta Krautmaņa – vadībā nodarbības mākslas vingrošanā, vieglatlētikā un akrobātikā uzsāka pirmie 50 sporta skolas audzēkņi. Nodarbības, kā vēsta to dienu nodarbību saraksti, pirmo mēnesi notika vienu reizi nedēļā – sestdienās.
Darbības sākumā audzēkņu pamatkontingents bija vidusskolēni un Republikas mēroga sacensības notika tikai vecākajai vecuma grupai. Pamazām sports kļuva “jaunāks” un atsevišķos sporta veidos tas bija pieejams pirmsskolas vecuma bērniem.
Piecdesmitajos un vēl sešdesmitajos gados treniņnodarbības notika no vienas līdz trīs reizēm nedēļā. Tagad, lai sasniegtu valsts un augstāka mēroga virsotnes, audzēkņi trenējas piecas līdz sešas dienas nedēļā. Sestdienās, svētdienās audzēkņi piedalās sacensībās – un tā visu gadu bez pārtraukuma.
Sporta skola audzēkņu nodarbībām izmantoja vispārizglītojošo skolu sporta bāzes.
Piecdesmito gadu beigās ir bijuši mēģinājumi uzcelt sporta skolai sporta namu, bet bez panākumiem. Tika sastādīti pat divi projekti, bet viss palika uz papīra.
Vasarā audzēkņi tika iesaistīti sporta nometnēs, lai varētu palielināt treniņu apjomu un trenētos divas līdz trīs reizes dienā. Gan izbraukuma, gan pilsētas tipa nometnes notika kopš 1968.gada. Agrāk tās finansēja arodbiedrības un vecāki, bet pašlaik – pašvaldība un līdzfinansē arī vecāki.
Vairākkārt mainījušies arī sporta skolas uzdevumi. Piecdesmitajos gados tās pamatuzdevums bija jauniešu fiziskā sagatavošana darbam un aizsardzībai (GDA). Tad, kad Padomju Savienība sāka piedalīties Olimpiskajās spēlēs, sākās Vissavienības skolēnu spartakiādes, un par galveno treneru darba rādītāju kļuva audzēkņu rezultāts. Sākās forsēta audzēkņu gatavošana, pielietojot bērnu un jauniešu organismam nepieņemamas slodzes, galvenokārt pēc intensitātes. Tikai astoņdesmitajos gados saprata, ka bērni un jaunieši nav pieaugušie, kā arī apzinājās to, ka visus bērnus nevar mērot ar vienu mērauklu, jo ne vienmēr bioloģiskais vecums sakrīt ar pases vecumu, tādēļ slodzēm jābūt diferencētām. Sporta skolās paralēli sporta meistarības pilnveidošanas grupām atļāva atvērt vispārējās fiziskās sagatavotības grupas, kurās pamatkritērijs nav rezultāts, bet gan veselība, fiziskā sagatavotība un lietderīga brīvā laika pavadīšana. Nodarbības notika līdz 9 stundām nedēļā. Diemžēl šīm grupām bija maza piekrišana, jo jaunieši vēlējās sevi apliecināt ar uzvarām un panākumiem sacensībās. Šodien sporta meistarības pilnveidošanas grupās, lai neforsētu gatavošanu, galvenais rādītājs nav tikai izcīnītās vietas un rekordi, bet fiziskā sagatavošana un uz tās bāzes pareiza attiecīgā sporta veida tehnikas un taktikas apgūšana, lai, sasniedzot sporta veida optimālo vecumu (vidēji 25 gadi), sportists uzrādītu savus maksimālos rezultātus. Sporta skolā ar katru gadu palielinājās grupu skaits.
No 1971.gaada skolā darbā pieņēma sporta ārstu – pirmais bija vieglatlēts Kārlis Einis, pats aktīvs sportists. Strādājuši arī Tatjana Kudinova un Lilija Magomedova. Kopš 1997.gada – Egils Dzērve. Ilgus gadus sporta skolas medicīnas māsas bija Elīza Kalmane, Gunta Siliņa, tagad strādā Jana Kuģeniece.
Sporta skolas nodaļu attīstība
Skolā visvecākā ir zēnu basketbola nodaļa un tajā visilgāk no 1955.gada ar nelielu pārtraukumu (1969.-1971.) strādājis treneris Osvalds Bērziņš. Meitenes basketbolu sāka spēlēt 1953.gadā. Sporta vingrošanas nodaļa nodibināta 1952.gada rudenī, līdz ar jaunās skolas direktores un vingrošanas treneres Vijas Bikses – Āboliņas ierašanos.
Basketbols
Basketbola nodaļa zēniem darbojas no 1951.gada trenera Viktora Gasjuna vadībā, meitenēm – no 1953.gada. Basketbolistu rīcībā no 1997.gada septembra ir Eiropas standartiem atbilstošas labiekārtotas zāles hallē, kā arī teicami aprīkotās vispārizglītojošo skolu sporta zālēs. Visu vecuma grupu komanda valsts galvenajās sacensībās ik gadu ir finālistu sarakstā. Sporta skolā izauguši vairāki Eiropas līmeņa spēlētāji, kas spēlējuši slavenajās TTT, VEF un ASK meistarkomandās un valsts izlasē. Izcilākie : Ēriks Poriķis, Andris Zvans, Mārīte Jansone, Ilga Briede, Sandra Balode, Argita Gasjavičus, Aigars Zeidaks, Sandis Buškevics, Māris Ļaksa, kā arī šobrīd turpina spēlēt visaugstākā līmenī Jānis Strēlnieks, Rihards Lomažs, Ronalds Zaķis, Luīze Šepte. Labākie sasniegumi – par Vissavienības skolēnu spartakiādes čempionēm ir kļuvušas Agita Jaunbelzēja, Dace Lučina, Ineta Grantiņa. Daudzi izcīnījuši zemākās raudzes medaļas Vissavienības čempionātos un papildinājuši atjaunotās Latvijas jauniešu izlases komandas. Eiropas junioru čempionāta labākais uzbrucējs – Ronalds Zaķis. Eiropas U-18 čempionāta bronzas medaļu ieguvēji – Jānis Strēlnieks, Oskars Virsis. Dāvis Čoders, Dāvis Lejasmeijers un Kārlis Apsītis – Eiropas U-18 čempionāta medaļnieki, Sabīne Dukāte un Paula Tomsone. Eiropas Jaunatnes olimpiādes dalībnieki – Eduards Ceplis un Artūrs Grīnbergs.
1966.gadā Ventspilī izgatavoja pirmos uzkarināmos minibasketbola grozus Latvijā, un pēc gada notika minibasketbola sacensības starp Ventspils skolām. Tās ir pirmās sacensības republikā pie zemajiem groziem.
Ventspils sporta skolas basketbola slavu 70 gados ir kaldinājusi treneri – zēniem: Viktors Gasjuns, Osvalds Bērziņš, Ēriks Eglis, Uldis Boitmanis, Aivars Baško, Jānis Ļaksa, Raitis Silarājs, Harijs Teibe, Arta Štekerhofa, Zigurds Bērtulsons, Ralfs Pleinics; meitenēm: Benita Lučina, Dace Ļaksa, Astra Hermansone, Ineta Leite, Janīna Balode, Maiga Strauta, Gunārs Lučins, Vēsma Laurecka, Mārīte Strūģe. Šobrīd sporta skolā trenera pienākumus uzņemas Juris Petrovs, Matīss Graudiņš, Reinis Ziemelis, Gints Fogels, Elīna Gūtmane, Ineta Leite, Edīte Kaufmane-Ganusa, Biruta Petrova, Roberts Prūsis, Agris Stankevics, Annija Zvirgzdiņa un fiziskās sagatavotības treneris Edgars Seredjuks.
Basketbols ir viens no tiem sporta veidiem, kur Latvijas izlases vajadzībām visās vecuma grupās regulāri tiek sagatavoti spēlētāji, kur ir kļuvuši arī par Eiropas čempionāta savā vecuma grupā medaļniekiem, kā arī papildinājuši vīriešu un sieviešu izlases sastāvus, turklāt mūsu skolas treneri kļūst par izlases komandu treneriem.
Sporta vingrošana
Ar sporta vingrošanu sporta skolā nodarbojas no 1952.gada, kad par sporta skolas direktori sāka strādāt Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūta (LVFKI) absolvente, sporta vingrošanas speciāliste Vija Āboliņa (Bikše). Viņa sāka trenēt arī sporta vingrotājas. Diemžēl tikai vienu gadu, jo nākošajā gadā atgriezās Rīgā. Sporta vingrotājas 1953. gadā sāka trenēt Emīls Ābiķis, Eižens Laurītis un Timofejs Kostenko, pēc gada Dzidra Sniedze, vēl pēc gada Vanda Prancanova un Astrīda Laurīte. Šajos gados vingrotāji gūst pirmos panākumus republikas sacensībās. Vingrotāji turpina uzvarēt republikas mēroga sacensībās un startēja republikas izlases komandās Vissavienības sacensībās. Šajā laikā savas sporta gaitas vingrošanā sāk arī ilggadējais sporta skolas direktors, bet tagad treneris Ilmārs Seilis. Viņa pirmais panākums trenera darbā – Vissavienības skolēnu spartakiādes dalībnieces Svetlanas Loskutovas sagatavošana.
Vingrotājas trenējušas arī Vaira Dreimane, Tamāra Petrosjana, Maruta Meiere, Ludmila Homjakova, Natālija Muceniece un Natālija Bogdanova.
Pašlaik treneru darbā veiksmīgi iesaistījušās arī Nadežda Seile, kura kļuvusi arī par starptautisko sacensību tiesnesi un gatavojas tiesāt arī Olimpiskajās spēlēs Tokijā, un Nataļja Seile. Sporta vingrošanas nodaļā šobrīd darbojas arī Bruno Kaņepe, kurš sagatavoja vairākkārtējo Latvijas čempionu un kausu ieguvēju Rihardu Tramu. Treneru sastāvā darbojas arī Ēriks Šulcs, Valērija Savicka, Jeļena Liene Parijenko, Antoņina Kuzņecova. Vingrotāju darba apstākļi līdz sporta halles atklāšanai bija neapskaužami, jo pirmsākumos ne Daugavas, ne 2.vidusskolas aktu zāles neatbilda nekādiem noteikumiem. Arī 2.pamatskolas un vakarskolas zālēs nebija vietas brīvo kustību paklājam. Skolu zālēs vairāk laika bija jāvelta rīku uzstādīšanai un novākšanai nekā pašam treniņam, tāpēc jābrīnās, kā mūsu treneri šajos apstākļos spēja realizēt mācību programmas. Toties tagad viņu rīcībā ir Eiropas standartiem atbilstoša zāle Olimpiskajā centrā “Ventspils”.
Bokss
Boksa nodaļa izglītības nodaļas sporta skolā darbojās no 1952.gada ar pārtraukumu no 1954. līdz 1966. gadam. No 1973. gada tā pārgāja Daugavas sporta skolas pakļautībā, bet 1991.gadā – sporta skolā Spars.
Pirmos izcilākos panākumus bokseri guva sešdesmito gadu nogalē, kad par treneri strādāja sporta meistars Edvīns Alksnītis. Jau otrajā viņa darbības gadā 3 bokseri – Staņislavs Šapkins, Igors Podins un Aleksandrs Medvedskis izcīnīja ceļazīmes uz Vissavienības I jauniešu spartakiādi. Pēc gada Staņislavs Šapkins izcīnīja PSRS junioru čempiona titulu. 1969.gadā Edvīns Alksnītis sāka vadīt pilsētas Fiziskās kultūras un sporta komiteja (FKSK), un viņa iesākto darbu turpināja Mariss Rožkalns, bet pēc tam viņu audzēkņi Semjons un Staņislavs Šapkini, kā arī Andrejs Safonovs. Boksa nodaļa sporta skolā tika slēgta, tagad tā darbojas kluba sistēmā.
Riteņbraukšana un BMX
Ar riteņbraukšanu Ventspilī nodarbojas kopš 1952.gada – sākumā kā specializētā riteņbraukšanas skola, saņemot līdzekļus no republikas Fiziskās kultūras un sporta komitejas, pēc tam kā Daugavas sporta nodaļa. No 1985. līdz 1992. gadam tā bija riteņbraukšanas kluba Marss filiāle, bet pēc tam sporta skolas Spars nodaļa.
Riteņbraukšana Ventspilī vispopulārākā bija sešdesmito gadu otrajā pusē, kad daudzas starptautiskās sacensības notika rekonstruētajā trekā, kas bija labākais Padomju Savienībā un viens no labākajiem Eiropā. Projektu autors – Gunārs Šķēle. Tribīnes sākotnēji bija visapkārt trekam, un tās sacensību laikā vienmēr bija pārpildītas.
Nopietni piecdesmito gadu otrajā pusē un vēlāk strādāja treneri Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūta absolventi Sergejs Savdonis, Aleksandrs Ozols, Viesturs Riekstiņš un Edgars Naudiņš, Jānis Kaminskis un Māris Birzulis. Viņu audzēkņi plūc laurus gan valsts, gan starptautiskās sacensībās. Gvido Miezis startēja Sidnejas Olimpiskajās spēlēs. Šobrīd riteņbraukšanas nodaļa ir slēgta, bet sporta skolā kopš 2008.gada ir atvērta BMX nodaļa, kurā darbojas vairāk kā 60 bērni Jāņa Šķepera, Arņa Zecmaņa un Igora Miņenko vadībā. Skolas sportistiem ir pieejama moderna BMX trase Ventspils Piedzīvojum parkā “Lemberga hūte, kā arī ziemas sporta bāze ar starta estakādi Ventspils 2.vidusskolā, ko izmanto aukstajos rudens un ziemas mēnešos. Latvijas čempions Klāvs Lisovskis ir viens no Ventspils sporta skolas audzēkņiem, kam šobrīd seko jaunā paaudze ar labiem sasniegumiem mūsu valstī un starptautiskā arēnā.
Futbols
Arī futbola nodaļa vairākas reizes atvērta un slēgta. 1952.gadā 23 audzēkņiem gada laikā mainījās vairāki treneri. 1955.gadā tā pārstāja darboties. 1962. gadā atdzima nodaļa, ko uzņēmās vadīt vingrošanas speciālists Timofejs Kostenko. To, ko skolas pirmajos gados nespēja veikt īstie futbola lietpratēji, ar panākumiem izdarīja Timofejs līdz pat sava mūža beigām. Ventspils zēni gandrīz visās vecuma grupās ieņēma godalgotas vietas republikas sacensībās. Ik gadus republikas jaunatnes izlasē spēlēja mūsu pilsētas zēni.
Septiņdesmito gadu sākumā sporta skolā par futbola treneri sāka veiksmīgi strādāt Andrejs Djatlovs. Arī viņa audzēkņi tika pie čempionu tituliem. 1980.gadā A. Djatlovs pārcēlās dzīvot uz Ļeņingradu. Par futbola treneriem sāka strādāt Valentīns Vetrenko, Viktors Jarovenko, vēlāk arī Sergejs Braga. Darba rezultāti bija labi, bet 1992.gadā zemā atalgojuma un valsts valodas nezināšanas dēļ no darba aizgāja Sergejs Braga un Valentīns Vetrenko, pēc gada arī Viktors Jarovenko. Šobrīd sporta skolā futbola nodaļa ir slēgta, jo tika izveidota atsevišķa skola kluba sistēmā, kur tā veiksmīgi darbojas joprojām.
Peldēšana
1954. gadā uzsāka darbību viena peldētāju grupa, kuru vadīja Latvijas Valsts Fiziskās Kultūras institūta absolvents peldēšanas speciālists Ēriks Balodis, bet nākošajā gadā to slēdza, jo bez segtā peldbaseina tā nespēja eksistēt.
2001.gadā peldēšanas nodaļa skolā atkal sāka darboties, nodarbības vadīja trenere Ilze Lazdiņa, līdz tam peldēšanas apmācības notika sporta stundās vispārizglītojošās skolās. Šobrīd skolā strādā trīs peldēšanas treneri Ludmila Spurīte, Sergejs Iļjins un Pāvels Vilcāns.
Teniss
Sākot no 1955.gada, sešus gadus veiksmīgi darbojās arī tenisa nodaļa Harija Fogeļa vadībā. Redzamākie audzēkņi: Māris Siliņš, Jānis Feldners, Ilga Krauja, Andis un Gatis Adleri.
1961.gadā sakarā ar trenera pāriešanu organizatoriskā darbā nodaļa beidza darboties. Teniss šobrīd ar panākumiem darbojas kluba sistēmā.
Smaiļošana un kanoe airēšanas nodaļu
Sporta skolā atvēra 1957.gadā. Tā radās pēc toreizējā skolēna Viļņa Baltiņa neatlaidīgiem lūgumiem, jo viņam neveicās basketbolā. Pirmais treneris bija Jānis Leons Jākobsons, pirmie audzēkņi – Vilnis Baltiņš, Leonīds Repša, Jānis Punkstiņš u.c. Pirmie PSRS sporta meistari bija Ēriks Meiers un Jānis Liepiņš smaiļošanā. Pēc deviņiem gadiem Vilnis Baltiņš kļuva pasaules čempionu smaiļošanā, PSRS starptautisko sporta meistaru, vairākkārtēju Latvijas čempionu un PSRS čempionāta medaļnieku. Pēc 25 gadiem ar viņa iniciatīvu atjaunoja Latvijas Olimpisko komiteju. Līdz 2004.gadam Vilnis Baltiņš bija Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents. 1973.gadā no Brocēniem uz Ventspili pārcēlās airēšanas treneri Alma un Ēriks Eglīši. Izcilākais sasniegums – Almas Eglītes audzēknes Jeļenas Rimares 1976.gadā Vissavienības skolēnu spartakiādē izcīnītas trīs zelta medaļas smaiļošanā un sudraba medaļa Eiropas junioru čempionātā. Šobrīd ar jaunajiem sportistiem strādā Rūta Šauberga, Ojārs Burkovskis un Ģirts Ločmelis. Izcilākie sportisti – Andris Dzintars Alens Baibekovs, Dmitrijs Andrejevs, Andrejs Prokopenko, Andrejs Fedorenko – Latvijas sporta meistarkandidāts kanoe airēšanā.
Jaunā paaudze 21.gadsmita sākumā Digna Tuča, Aleksandrs Malašonoks, Elīna Ēdole, Marta Porniece, Mārtiņš Burkovskis, Krišs Jansons – Eiropas un pasaules čempionātu dalībnieki.
Neskatoties uz to, ka sporta skolā šis sporta veids darbojas tikai kopš 1957.gada, tomēr Ventspilī šis sporta veids tiek attīstīts jau 91 gadu.
Vieglatlētika
Vieglatlētikas nodaļa sporta skolā pastāv no tās dibināšanas dienas, bet 1957. gadā, kad Dinamo stadionu pārņēma Daugava un pieprasīja augstu īres maksu par vieglatlētikas nodarbībām, tā uz laiku pārstāja darboties, jo sporta skolai nebija līdzekļu bāzu īrei. Daugavai tajā laikā savas sporta skolas vēl nebija, un vieglatlētika vairākus gadus palika pašdarbības līmenī. Tikai sešdesmitajos gados, kad Daugava atvēra savu sporta skolu un vieglatlētus sāka trenēt jaunais speciālists Jāzeps Reidzāns, un no brālīgās Gruzijas Ventspilī atgriezās Māris Grīva, sākās vieglatlētikas augšupeja, kas vainagojās ar Daiņa Kūlas olimpisko zeltu Maskavā.
Daiņa zelts savukārt uzcēla jaunu vieglatlētikas manēžu, kurai bija īss mūžs, tai nācās atdot vietu daudz modernākām sporta celtnēm. Šodien vieglatlētiem ir valstī modernākais stadions un manēža.
Joprojām ierindā ir Juris Petrovičs ar izciliem audzēkņiem dažādās disciplīnās, kā arī Andris Kronbergs, Sergejs Paipals – Šulcs, Brigita Romonovska, Aigars Matisons, pievienojusies arī jaunā treneru maiņa Marita Lesiņa un Artis Šulcs.
Izcilākie pēdējo gadu vieglatlēti ir Ēriks Rags, Normunds Pūpols, Kārlis Alainis, Sinta Ozoliņa, Ansis Brūns, Edgars Rūtiņš, Lauris Jelsmanis, Lauma, Māra un Gundega Grīvas, Dace Dreimane.
Šaušana un ložu šaušana.
1958.gadā sporta skolā atvēra šaušanas nodaļu. Republikas skolēnu spartakiādē I grupā mūsu audzēkņi Nikolajs Ķēniņš, Henrijs Voitenko un Elmārs Zuitiņš trenera Valeriana Zaharēviča vadībā izcīnīja 1.vietu. Gadu vēlāk komanda atkal bija pirmajā vietā. Komanda vēl startēja Velga Putniņa un Aleksandrs Ževko, un tā vairākus gadus pēc kārtas mūsējie guva panākumus. Tomēr 1967. gadā tam pienāca gals, jo DOSAAF par šautuvi pieprasīja īres maksu. Izpilkomiteja naudu nepiešķīra, un nodaļa bija jāslēdz.
Līdz ar Sporta nama “Centrs” atvēršanu, kurā uzsāka darboties arī šautuve, sporta skolā tika atvērta arī Ložu šaušanas nodaļa 2009.gada janvārī, par tās treneri kļuva tukumnieks Sandis Zaltickis. Šobrīd vadību uzņemas treneris Uldis Jaunsproģis un priecē, ka mūs skolas sportisti ir kļuvuši arī par Latvijas izlases kandidātiem.
Volejbols
Volejbola nodaļu atvēra 1967.gadā, bet jau pēc diviem gadiem slēdza, jo republikā ar plānveidīgu sporta veidu attīstību vienā pilsētā neatļāva attīstīt vairāk kā divas sporta spēles. Trenera Aivara Kontanta labi iesāktais darbs apstājās. Šobrīd gan volejbols, gan pludmales volejbols veiksmīgi turpina darboties kluba sistēmas sastāvā.
Džudo, sambo
Sambo nodaļa Daugavas sporta skolā pastāv no 1980.gada. Sporta skolai ”Spars” to pievienoja 1991.gadā. Treneri – Anatolijs Terentjevs un Vladimirs Vlasjuks. Sambistiem ir lieli panākumi Eiropas un Pasaules čempionātos jauniešiem. Ik gadu kāds iegūst godalgotu vietu un vairāki iekļūst pirmajā sešniekā.
Mazāki panākumi džudo cīņā, jo to sāka attīstīt tikai deviņdesmitajos gados, sambistiem pārkvalificējoties uz džudo.
Arī sambisti un džudisti ieguvuši iespēju sporta hallē trenēties mūsdienām atbilstošā sporta zālē un to audzēkņi aizvien izcīna godalgotas vietas Eiropas sacensībās. Vistitulētākie ir brāļi Vladislavs Čerņavskis – pasaules čempionāta sudraba medaļas laureāts un Artūrs Čerņavskis – bronzas medaļas ieguvējs. Pasaules un Eiropas jauniešu un junioru konkurencē pie medaļām tikuši Deniss Čerņavskis, Aleksejs Azarovs, Felikss Belousovs, Vadims Popovs, Oļegs Fiļipovs u.c.
Marija Seļezņova Latvijas izlases sastāvā sambo izcīnīja zelta medaļu Eiropas U21 čempionātā svarā līdz 65 kg, kas ir liels mūsu treneru Vladimira Vlasjuka un Vadima Popova nopelns.
Invalīdu sports
Invalīdu sports skolā treneres Mārītes Strūģes vadībā sāka attīstīties 1996.gadā. Pavisam nodarbojās 19 dalībnieki. Šobrīd invalīdu sports vairs nav skolas sastāvā, bet veiksmīgi darbojas atsevišķi treneres Mārītes Strūģes vadībā, kur ar sporta aktivitātēm nodarbojas mūsu pilsētas bērni un pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Nodarbības tiek nodrošinātas Basketbola hallē.
Šorttreks
2005.gadā 1.janvārī riteņbraukšanas nodaļas paspārnē izveidojās jauna nodaļa – šorttreks, par kuras treneri kļuva riteņbraukšanas treneris Māris Birzulis.
Eiropas čempiona tituli Haraldam Silovam, Pasaules piektais stiprākais juniors Jēkabs Saulītis, Eiropas kausu ieguvējs – Roberto Puķītis, kurš piedalījās arī Olimpiskajās spēlēs, kā arī Olimpisko spēļu dalībnieks Roberts Zvejnieks – ir šī sporta veida veikums. Šobrīd sekmīgi Eiropas un Pasaules kausos startē Roberts Krūzbergs un Anna Jansone, kā arī tiek gatavot jauna maiņa stafetes komandām. Treneru korpusā darbojas skolas absolvents Jēkabs Saulītis un Irina, kā arī fiziskās sagatavotības trenere Katrīna Sviķe.
Svarcelšana
2008.gadā Ventspilī uzcēla sporta namu „Centrs” ar svarcelšanas zāli un kārtīgu sacensību šautuvi. Septembrī uzsāka darbu svarcelšanas nodaļa, par kuras treneri kļuva pazīstamā slavenā svarcēlāja Viktora Ščerbatiha treneris Eduards Andruškēvičs.
Lieliskam trenera darbam ir izaudzināti vairāki olimpieši un rekordisti, Eiropas un Pasaules čempionātu medaļnieki – Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha, aug jaunā maiņa Ritvars Suharevs, Armands Mežinskis un Daniela Ivanova. Šobrīd svarcelšanas nodaļā strādā Ulvis Bērzons, kuru konsultē Latvijas izlases treneris Eduards Andruškēvičs.
Lai mums ir skaisti svētki, lai mums visiem izdodas arī turpmākos 70, 170 un 270 gadus audzināt Latvijai īstus tās valsts patriotus un sportistus.
