Gandrīz trīs paaudžu laikā – no kaijas sporta skolas emblēmā līdz divu sportistu logo – veidojusies sporta skola. Mainījušies sportisti, sporta veidi un treneri, bet sporta skola bijusi centrs fiziskajām aktivitātēm Ventspilī. Visi sasniegumi panākti neatlaidīgā darbā un lielākoties, pateicoties treneru entuziasmam un darba mīlestībai.

Ventspils pilsētas sporta skola sāka darboties 1951.gada 2.jūnijā.

No 1954. gada sporta skolā drīkstēja uzņemt skolniekus jaunākus par vidusskolas vecumu.

Pierādījums labi uzsāktam un organizētam darbam 1955. gadā republikas skolnieku spartakiādē – Ventspils izcīnīja 2. vietu. Šajā gadā slēdza peldēšanas nodaļu, jo nebija ziemas bāzes, kā arī kvalificētu treneru trūkuma dēļ slēdza futbola nodaļu. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados treniņu nodarbības notika līdz trīs reizēm nedēļā; tagad piecas līdz sešas dienas nedēļā; augstākās meistarības grupas – divas reizes dienā. Sestdienās un svētdienās audzēkņi piedalījās sacensībās.

Pamazām sporta skolā uzņēma arvien jaunākus bērnus. Dažos sporta veidos audzēkņi bija pirmskolas vecumā. Sacensības skolēniem valsts mērogā risinājās 3 līdz pat 8 vecuma grupās, piemēram, basketbolā.

Vairākkārt mainījušies arī grupu nosaukumi. Sagatavošanas grupas, treniņu grupas, sporta rezervju gatavošanas grupas, mācību-treniņu grupas, sporta meistarības pilnveidošanas grupas, sporta meistarības grupas, fiziskās sagatavošanas grupas, jaunatnes sporta klases grupas – 1., 2., 3., utt..

Daudzas reizes mainījušies arī sporta skolas uzdevumi. Piecdesmitajos gados pamatuzdevums bija jauniešu fiziskā sagatavošana darbam un aizsardzībai (GDA). Kad Padomju Savienība sāka piedalīties Olimpiskajās spēlēs, notika Vissavienības skolēnu spartakiādes, un par galveno treneru darba rādītāju kļuva audzēkņu rezultāti. Sākās forsēta audzēkņu gatavošana, pielietojot bērnu un jauniešu organismam nepieņemamas slodzes, galvenokārt pēc apjoma un intensitātes. Pieaugušo gatavošanas metodes izmantoja bērniem un jauniešiem. Tikai astoņdesmitajos gados saprata, ka bērni un jaunieši nav pieaugušie. Apzinājās, ka visus bērnus nevar mērot ar vienu mērauklu, jo ne vienmēr bioloģiskais vecums sakrita ar pases vecumu.

Sporta zinātnei attīstoties, saprata, ka slodzēm jābūt diferencētām. Sporta skolās paralēli sporta meistarības pilnveidošanas grupām atļāva atvērt vispusīgās fiziskās sagatavošanas grupas, kurās galvenais kritērijs nebija rezultāts, bet veselība, fiziskā sagatavotība un lietderīga brīvā laika pavadīšana. Diemžēl šīm grupām bija maza piekrišana, jo paši jaunieši vēlējās sevi apliecināt sacensībās ar uzvarām un labiem rezultātiem. Šo grupu nodarbības labāk apmeklēja jaunāko klašu skolnieki. Sporta meistarības pilnveidošanas un augstākās sporta meistarības grupās, lai neforsētu gatavošanu, galvenais rādītājs bija ne tikai izcīnītās vietas, bet fiziskā sagatavošana un uz tās bāzes pareiza attiecīgā sporta veida tehnikas un taktikas apgūšana, lai, sasniedzot sporta pilna brieduma vecumu (vidēji 25 gadi), sportists uzrādītu savus maksimālos rezultātus. Lai palielinātu treniņu slodžu apjomu, vasarā organizēja sporta nometnes. Treniņi divas līdz trīs reizes dienā. Tas nodrošināja lietderīgu brīvā laika pavadīšanu vasarā un bija iespējams veltīt lielāku uzmanību fiziskajai sagatavotībai.

Kopš 1968.gada notika gan izbraukuma, gan pilsētas tipa nometnes, un tās finansēja arodbiedrības un vecāki. No 2002.gada vasaras sporta nometnes (pilsētas tipa) finansēja Ventspils pilsētas dome, apmaksājot ēdināšanas izdevumus (pusdienas) labākajiem audzēkņiem 9 sporta veidos. Nometnes bija īsas – 20 – 30 dienas agrāko divu, trīs mēnešu nometņu vietā. No 2002.gada sporta skolu akreditēja par profesionālās ievirzes sporta programmu izglītības iestādi un 2007. gadā darbojās jau 11 sporta veidu licencētās programmās. Audzēkņu skaits – 1430, grupu skaits – 102.

Lai veicinātu radošāku mācību-treniņu un audzināšanas darbu, no 1969.g. notika konkurss „Labākais sporta skolas treneris”: sporta spēļu un individuālo sporta veidu grupā. Konkursi notika līdz 1991.gadam.

No 1971.g. skolā darbā pieņēma sporta ārstu – pirmais bija vieglatlēts Kārlis Einis, pats aktīvs sportists. Strādājuši arī Tatjana Kudinova un Lilija Magomedova. Kopš 1997. gada – Egils Dzērve. Ilgus gadus sporta skolas medicīnas māsas bija Elīza Kalmane, Gunta Siliņa, tagad strādā Jana Kuģeniece.

Absolventi

38
2003.gada absolventi
48
2004. gada absolventi
112
2005. gada absolventi
75
2006.gada absolventi
61
2007.gada absolventi
98
2008. gada absolventi
102
2009. gada absolventi
82
2010. gada absolventi
83
2011. gada absolventi
86
2012. gada absolventi
69
2013. gada absolventi
53
2014. gada absolventi
82
2015. gada absolventi
61
2016. gada absolventi
90
2017. gada absolventi
63
2018. gada absolventi
67
2019. gada absolventi
81
2020.gada absolventi
74
2021.gada absolventi
111
2022.gada absolventi

Visu sporta veidu nodarbībām izmantoja skolu sporta zāles, stadionu un apvidu – piepilsētas mežu, Ventu – airēšanai un peldēt apmācībai līdz uzbūvēja peldbaseinu astoņdesmitajos gados. 1971. g. nodeva ekspluatācijā airēšanas sporta bāzi „Dampeļos”. Par treneri sāka strādāt Aivars Kontants, bet 1973. gadā pēc viņa uzaicinājuma uz Ventspili pārcēlās treneri Alma un Ēriks Eglīši. Lielu darbu materiālās bāzes izveidošanā un nostiprināšanā ieguldīja Ē. Eglītis. Laivu novietnes pārbūve ēlingā, konstrukcijas laivu pārvadāšanai iegāde un tās uzlabojumi daudzu gadu gaitā – tas viņa nopelns.

Basketbolistu rīcībā no 1997.gada septembra Eiropas  standartiem atbilstoša labiekārtotas zāles hallē. Basketbolam Ventspilī ir senas tradīcijas un  tās treniņu zālēs ir auguši vairāki izcili basketbolisti, kuri ir pierādījuši un aizvien pierāda savu meistarību Eiropas un pasaules līmenī.

Vingrotāju treniņu apstākļi līdz sporta halles atklāšanai bija neapskaužami. Vingrošanas nodaļai nodarbības pirmsākumos notika skolu mazajās aktu zālēs, 60.-80.gados vakarskolas (18x10m) un 2. pamatskolas zālē, kurās nebija iespējams izbrīvēt vietu brīvo kustību paklājam (12x12m), kā arī pirms nodarbībām bija jāuzstāda rīki, bet pēc nodarbībām tie jānovāc. Audzēkņu labie rezultāti pierādīja, ka var izaudzināt augstas klases sportistus arī sporta vingrošanai neatbilstošās bāzēs. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ventspilī uzbūvēja Olimpisko sporta halli, kur vingrotāji ieguva mūsu dienām atbilstošu treniņu bāzi un vingrotāji turpināja laba darba tradīcijas, kas vainagojās ar labiem sportistu rezultātiem.

Riteņbraucēji nodarbojās trekā, ko 1999.g. nojauca. 1999.g.15.maijā notika atvadas no Ventspils velotreka. Pēc tam riteņbraucēji trenējās galvenokārt šosejā un krosā apvidū, arī MTB un BMX sacensībās. 2006.g. uzsāka būvēt un 2007. gadā Latvijas jaunatnes olimpiādes laikā atklāja BMX trasi, kur noskaidroja pirmos olimpiādes uzvarētājus.

Boksa nodaļas nodarbību vieta ilgu laiku bija BASB „Daugava” nams, bet neatkarības gados bokseri ieguva mūsdienu prasībām atbilstošu zāli Ventspils olimpiskajā centrā. Šobrīd boksa nodaļa vairs sporta skolas sastāvā nesastāv.

Sambo un džudo cīņas sportisti trenējās 6. vidusskolas zālē pie peldbaseina, bet esošā treniņu bāze – olimpiskajā hallē.

Daiņa Kūlas olimpiskais zelts panāca jaunas vieglatlētikas manēžas celtniecību. Tās vietā vēlāk uzbūvēja modernākas sporta celtnes. Vieglatlētu esošā bāze – valstī modernākais stadions un manēža. Vieglatlēti visbiežāk pārdzīvojuši dažādas izmaiņas treniņu apstākļu uzlabošanā – no stadiona un apvidus, un skolu zālēm, un vecajai koka manēžai līdz angāram, kuru uzcēla 1984. gadā un nojauca 1995. gadā, lai tās vietā 1997. gadā uzceltu basketbola halli. 2000. gadā nodeva ekspluatācijā vieglatlētikas manēžu un ledus halli, kā arī pārbūvētās stadiona tribīnes.

Peldēšanas nodaļas darbību atsāka 2001. gadā 6. vidusskolas peldbaseinā.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī uzbūvētas un uzlabotas sporta bāzes, un daudzos sporta veidos treneri un audzēkņi varēja strādāt mūsdienu prasībām atbilstošās sporta zālēs, baseinos, laukumos un trasēs.

2008. gadā sporta laukumā starp 1ģimnāziju un 6. vidusskolu tiek uzbūvēts sporta nams „ Centrs”, kurā ir šautuve, svarcelšanas zāle, sporta zāle sporta spēlēm basketbolā, volejbolā un c. Šajā gadā tiek akreditēta ložu šaušanas programma, svarcelšanas programma  un sporta skolā sāk darboties ložu šaušanas nodaļa, tiek atvērtas 2 grupas, svarcelšanas nodaļa ar 3 grupām. Svarcelšanas nodaļā darbu sāk Olimpisko spēļu Pekinā 3.vietas ieguvēja Viktora Ščerbatiha treneris Eduards Andruškevičs. ASM grupā sāk trenēties jaunais talantīgais svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.

Līdz 1968. gadam sporta skolas administrācijas telpas – 1 istaba atradās Ventspils 1. vidusskolā (ģimnāzijā). Pēc tam Saules ielā.1997. gada septembrī sporta skolas administrācijai Jurģi; no Saules ielas telpām pārcēlās uz Ventspils olimpiskā centra basketbola halli. Tik ilgi gaidīta un sagaidīta 2013. gadā tika renovēta airēšanas bāze „Dampeļi”. un jaunā kvalitātē tiek turpināts darbs smaiļošanas un kanoe nodaļā. Atlētikas zāle, dušas, pirts, telpas treneriem un sportistiem, āra sporta laukums, apkārtnes sakoptība nodrošina iespējas kvalitatīvam darbam.

Renovēta tika arī ledus halle paplašinot laukuma izmērus atbilstoši Eiropas šorttreka ledus laukumu standartiem.

2019.g. 19.februārī  tika atklāta jaunā BMX ziemas treniņbāze un Ventspils 2.vidussolas atremontētā sporta zāle.

Iekštelpu BMX treniņbāzē atrodas 40 metrus gara trase ar 4 braukšanas celiņiem,  bāzē pieejami pārvietojami trases moduļi, starta estakāde, kā arī velosipēdu novietošanas statīvi, velosipēdu trenažieri un darba galds velosipēdu remontam.

Sporta skolas panākumi

1977.g., 1978.g. sporta skola izcīnīja 1. vietu konkursā komplekso sporta skolu grupā. LR konkursā par labāko skolu Ventspils „Spars” 2002. gadā – 1. vietā, 2005. gadā – 2. vietā, bet 2006. gadā un 2007.gadā – 1. vietā.

Visu sporta veidu sportisti regulāri bijuši godalgotās vietās Latvijas dažāda vecuma un mēroga sacensībās. Tas bija visu treneru neatlaidīgs un sistemātisks darbs. Par labiem sasniegumiem apbalvoja trenerus gan pilsētas, gan republikas vadība. ‘’Izglītības darba teicamnieks’’ 1955. gadā Gunārs Lučins, bet 1976.gadā Benita Lučina un Osvalds Bērziņš (basketbola nodaļa), Ilmārs Seilis (vingrošana), Alma Eglīte (smaiļošana). Neatkarības gados treneri apbalvoti ar naudas veltēm.

Abu Ventspils sporta skolu kopējais panākums 1981. gadā bija uzvara 34. republikas skolnieku spartakiādē.

2004.gadā Latvijas I. olimpiādē (pieaugušiem) Ventspils komandai 66 sporta skolas audzēkņi palīdzēja izcīnīt 3.v. kopvērtējumā. Sporta skolas audzēkņi izcīnīja 21 medaļu.

2008. gadā nominācijā „Labākais treneris” apbalvojumu saņēma vieglatlētikas nodaļas treneris Juris Petrovičs un nominācijā „Mūža ieguldījums” apbalvojumu saņēma metodiķis Gunārs Lučins un treneris smaiļošanā un kanoe airēšanā Ēriks Eglītis.

2010. gadā nominācijā „Labākais treneris” apbalvojumu saņēma šorttreka nodaļas treneris Māris Birzulis.

2011. gadā apbalvojumus saņēma „Labākais treneris” – Eduards Andruškēvičs, „Entuziasts sportā„ – Aigars Matisons, „Mūža ieguldījums” – apbalvojumu saņēma bijušais ilggadīgais sporta skolas treneris basketbolā Osvalds Bērziņš.

2012., 2013. gadā atkārtoti par labākā trenera nosaukumu apbalvojumu saņēma Eduards Andruškevičs. Nominācijā „Mūža ieguldījums sportā” tika apbalvota bijusī ilggadējā sporta skolas basketbola trenere Benita Lučina.

2014. gadā

2015.gadā

2016.gadā

2017. gadā 

2018. gadā

2019.gadā

2020.gads

2021. gadā

2022. gadā

Skolas direktori

Vēsture fotogrāfijās

Visas galerijas
close
Galerijas nosaukums
Autors: Pēteris Skudra
1 / 20

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku mājas lapas lietošanas pieredzi.

Piekrītu