Gandrīz trīs paaudžu laikā – no kaijas sporta skolas emblēmā līdz divu sportistu logo – veidojusies sporta skola. Mainījušies sportisti, sporta veidi un treneri, bet sporta skola bijusi centrs fiziskajām aktivitātēm Ventspilī. Visi sasniegumi panākti neatlaidīgā darbā un lielākoties, pateicoties treneru entuziasmam un darba mīlestībai.
Ventspils pilsētas sporta skola sāka darboties 1951.gada 2.jūnijā.
No 1954. gada sporta skolā drīkstēja uzņemt skolniekus jaunākus par vidusskolas vecumu.
Pierādījums labi uzsāktam un organizētam darbam 1955. gadā republikas skolnieku spartakiādē – Ventspils izcīnīja 2. vietu. Šajā gadā slēdza peldēšanas nodaļu, jo nebija ziemas bāzes, kā arī kvalificētu treneru trūkuma dēļ slēdza futbola nodaļu. Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados treniņu nodarbības notika līdz trīs reizēm nedēļā; tagad piecas līdz sešas dienas nedēļā; augstākās meistarības grupas – divas reizes dienā. Sestdienās un svētdienās audzēkņi piedalījās sacensībās.
Pamazām sporta skolā uzņēma arvien jaunākus bērnus. Dažos sporta veidos audzēkņi bija pirmskolas vecumā. Sacensības skolēniem valsts mērogā risinājās 3 līdz pat 8 vecuma grupās, piemēram, basketbolā.
Vairākkārt mainījušies arī grupu nosaukumi. Sagatavošanas grupas, treniņu grupas, sporta rezervju gatavošanas grupas, mācību-treniņu grupas, sporta meistarības pilnveidošanas grupas, sporta meistarības grupas, fiziskās sagatavošanas grupas, jaunatnes sporta klases grupas – 1., 2., 3., utt..
Daudzas reizes mainījušies arī sporta skolas uzdevumi. Piecdesmitajos gados pamatuzdevums bija jauniešu fiziskā sagatavošana darbam un aizsardzībai (GDA). Kad Padomju Savienība sāka piedalīties Olimpiskajās spēlēs, notika Vissavienības skolēnu spartakiādes, un par galveno treneru darba rādītāju kļuva audzēkņu rezultāti. Sākās forsēta audzēkņu gatavošana, pielietojot bērnu un jauniešu organismam nepieņemamas slodzes, galvenokārt pēc apjoma un intensitātes. Pieaugušo gatavošanas metodes izmantoja bērniem un jauniešiem. Tikai astoņdesmitajos gados saprata, ka bērni un jaunieši nav pieaugušie. Apzinājās, ka visus bērnus nevar mērot ar vienu mērauklu, jo ne vienmēr bioloģiskais vecums sakrita ar pases vecumu.
Sporta zinātnei attīstoties, saprata, ka slodzēm jābūt diferencētām. Sporta skolās paralēli sporta meistarības pilnveidošanas grupām atļāva atvērt vispusīgās fiziskās sagatavošanas grupas, kurās galvenais kritērijs nebija rezultāts, bet veselība, fiziskā sagatavotība un lietderīga brīvā laika pavadīšana. Diemžēl šīm grupām bija maza piekrišana, jo paši jaunieši vēlējās sevi apliecināt sacensībās ar uzvarām un labiem rezultātiem. Šo grupu nodarbības labāk apmeklēja jaunāko klašu skolnieki. Sporta meistarības pilnveidošanas un augstākās sporta meistarības grupās, lai neforsētu gatavošanu, galvenais rādītājs bija ne tikai izcīnītās vietas, bet fiziskā sagatavošana un uz tās bāzes pareiza attiecīgā sporta veida tehnikas un taktikas apgūšana, lai, sasniedzot sporta pilna brieduma vecumu (vidēji 25 gadi), sportists uzrādītu savus maksimālos rezultātus. Lai palielinātu treniņu slodžu apjomu, vasarā organizēja sporta nometnes. Treniņi divas līdz trīs reizes dienā. Tas nodrošināja lietderīgu brīvā laika pavadīšanu vasarā un bija iespējams veltīt lielāku uzmanību fiziskajai sagatavotībai.
Kopš 1968.gada notika gan izbraukuma, gan pilsētas tipa nometnes, un tās finansēja arodbiedrības un vecāki. No 2002.gada vasaras sporta nometnes (pilsētas tipa) finansēja Ventspils pilsētas dome, apmaksājot ēdināšanas izdevumus (pusdienas) labākajiem audzēkņiem 9 sporta veidos. Nometnes bija īsas – 20 – 30 dienas agrāko divu, trīs mēnešu nometņu vietā. No 2002.gada sporta skolu akreditēja par profesionālās ievirzes sporta programmu izglītības iestādi un 2007. gadā darbojās jau 11 sporta veidu licencētās programmās. Audzēkņu skaits – 1430, grupu skaits – 102.
Lai veicinātu radošāku mācību-treniņu un audzināšanas darbu, no 1969.g. notika konkurss „Labākais sporta skolas treneris”: sporta spēļu un individuālo sporta veidu grupā. Konkursi notika līdz 1991.gadam.
No 1971.g. skolā darbā pieņēma sporta ārstu – pirmais bija vieglatlēts Kārlis Einis, pats aktīvs sportists. Strādājuši arī Tatjana Kudinova un Lilija Magomedova. Kopš 1997. gada – Egils Dzērve. Ilgus gadus sporta skolas medicīnas māsas bija Elīza Kalmane, Gunta Siliņa, tagad strādā Jana Kuģeniece.
Absolventi
Visu sporta veidu nodarbībām izmantoja skolu sporta zāles, stadionu un apvidu – piepilsētas mežu, Ventu – airēšanai un peldēt apmācībai līdz uzbūvēja peldbaseinu astoņdesmitajos gados. 1971. g. nodeva ekspluatācijā airēšanas sporta bāzi „Dampeļos”. Par treneri sāka strādāt Aivars Kontants, bet 1973. gadā pēc viņa uzaicinājuma uz Ventspili pārcēlās treneri Alma un Ēriks Eglīši. Lielu darbu materiālās bāzes izveidošanā un nostiprināšanā ieguldīja Ē. Eglītis. Laivu novietnes pārbūve ēlingā, konstrukcijas laivu pārvadāšanai iegāde un tās uzlabojumi daudzu gadu gaitā – tas viņa nopelns.
Basketbolistu rīcībā no 1997.gada septembra Eiropas standartiem atbilstoša labiekārtotas zāles hallē. Basketbolam Ventspilī ir senas tradīcijas un tās treniņu zālēs ir auguši vairāki izcili basketbolisti, kuri ir pierādījuši un aizvien pierāda savu meistarību Eiropas un pasaules līmenī.
Vingrotāju treniņu apstākļi līdz sporta halles atklāšanai bija neapskaužami. Vingrošanas nodaļai nodarbības pirmsākumos notika skolu mazajās aktu zālēs, 60.-80.gados vakarskolas (18x10m) un 2. pamatskolas zālē, kurās nebija iespējams izbrīvēt vietu brīvo kustību paklājam (12x12m), kā arī pirms nodarbībām bija jāuzstāda rīki, bet pēc nodarbībām tie jānovāc. Audzēkņu labie rezultāti pierādīja, ka var izaudzināt augstas klases sportistus arī sporta vingrošanai neatbilstošās bāzēs. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ventspilī uzbūvēja Olimpisko sporta halli, kur vingrotāji ieguva mūsu dienām atbilstošu treniņu bāzi un vingrotāji turpināja laba darba tradīcijas, kas vainagojās ar labiem sportistu rezultātiem.
Riteņbraucēji nodarbojās trekā, ko 1999.g. nojauca. 1999.g.15.maijā notika atvadas no Ventspils velotreka. Pēc tam riteņbraucēji trenējās galvenokārt šosejā un krosā apvidū, arī MTB un BMX sacensībās. 2006.g. uzsāka būvēt un 2007. gadā Latvijas jaunatnes olimpiādes laikā atklāja BMX trasi, kur noskaidroja pirmos olimpiādes uzvarētājus.
Boksa nodaļas nodarbību vieta ilgu laiku bija BASB „Daugava” nams, bet neatkarības gados bokseri ieguva mūsdienu prasībām atbilstošu zāli Ventspils olimpiskajā centrā. Šobrīd boksa nodaļa vairs sporta skolas sastāvā nesastāv.
Sambo un džudo cīņas sportisti trenējās 6. vidusskolas zālē pie peldbaseina, bet esošā treniņu bāze – olimpiskajā hallē.
Daiņa Kūlas olimpiskais zelts panāca jaunas vieglatlētikas manēžas celtniecību. Tās vietā vēlāk uzbūvēja modernākas sporta celtnes. Vieglatlētu esošā bāze – valstī modernākais stadions un manēža. Vieglatlēti visbiežāk pārdzīvojuši dažādas izmaiņas treniņu apstākļu uzlabošanā – no stadiona un apvidus, un skolu zālēm, un vecajai koka manēžai līdz angāram, kuru uzcēla 1984. gadā un nojauca 1995. gadā, lai tās vietā 1997. gadā uzceltu basketbola halli. 2000. gadā nodeva ekspluatācijā vieglatlētikas manēžu un ledus halli, kā arī pārbūvētās stadiona tribīnes.
Peldēšanas nodaļas darbību atsāka 2001. gadā 6. vidusskolas peldbaseinā.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ventspilī uzbūvētas un uzlabotas sporta bāzes, un daudzos sporta veidos treneri un audzēkņi varēja strādāt mūsdienu prasībām atbilstošās sporta zālēs, baseinos, laukumos un trasēs.
2008. gadā sporta laukumā starp 1ģimnāziju un 6. vidusskolu tiek uzbūvēts sporta nams „ Centrs”, kurā ir šautuve, svarcelšanas zāle, sporta zāle sporta spēlēm basketbolā, volejbolā un c. Šajā gadā tiek akreditēta ložu šaušanas programma, svarcelšanas programma un sporta skolā sāk darboties ložu šaušanas nodaļa, tiek atvērtas 2 grupas, svarcelšanas nodaļa ar 3 grupām. Svarcelšanas nodaļā darbu sāk Olimpisko spēļu Pekinā 3.vietas ieguvēja Viktora Ščerbatiha treneris Eduards Andruškevičs. ASM grupā sāk trenēties jaunais talantīgais svarcēlājs Artūrs Plēsnieks.
Līdz 1968. gadam sporta skolas administrācijas telpas – 1 istaba atradās Ventspils 1. vidusskolā (ģimnāzijā). Pēc tam Saules ielā.1997. gada septembrī sporta skolas administrācijai Jurģi; no Saules ielas telpām pārcēlās uz Ventspils olimpiskā centra basketbola halli. Tik ilgi gaidīta un sagaidīta 2013. gadā tika renovēta airēšanas bāze „Dampeļi”. un jaunā kvalitātē tiek turpināts darbs smaiļošanas un kanoe nodaļā. Atlētikas zāle, dušas, pirts, telpas treneriem un sportistiem, āra sporta laukums, apkārtnes sakoptība nodrošina iespējas kvalitatīvam darbam.
Renovēta tika arī ledus halle paplašinot laukuma izmērus atbilstoši Eiropas šorttreka ledus laukumu standartiem.
2019.g. 19.februārī tika atklāta jaunā BMX ziemas treniņbāze un Ventspils 2.vidussolas atremontētā sporta zāle.
Iekštelpu BMX treniņbāzē atrodas 40 metrus gara trase ar 4 braukšanas celiņiem, bāzē pieejami pārvietojami trases moduļi, starta estakāde, kā arī velosipēdu novietošanas statīvi, velosipēdu trenažieri un darba galds velosipēdu remontam.
Sporta skolas panākumi
1977.g., 1978.g. sporta skola izcīnīja 1. vietu konkursā komplekso sporta skolu grupā. LR konkursā par labāko skolu Ventspils „Spars” 2002. gadā – 1. vietā, 2005. gadā – 2. vietā, bet 2006. gadā un 2007.gadā – 1. vietā.
Visu sporta veidu sportisti regulāri bijuši godalgotās vietās Latvijas dažāda vecuma un mēroga sacensībās. Tas bija visu treneru neatlaidīgs un sistemātisks darbs. Par labiem sasniegumiem apbalvoja trenerus gan pilsētas, gan republikas vadība. ‘’Izglītības darba teicamnieks’’ 1955. gadā Gunārs Lučins, bet 1976.gadā Benita Lučina un Osvalds Bērziņš (basketbola nodaļa), Ilmārs Seilis (vingrošana), Alma Eglīte (smaiļošana). Neatkarības gados treneri apbalvoti ar naudas veltēm.
Abu Ventspils sporta skolu kopējais panākums 1981. gadā bija uzvara 34. republikas skolnieku spartakiādē.
2004.gadā Latvijas I. olimpiādē (pieaugušiem) Ventspils komandai 66 sporta skolas audzēkņi palīdzēja izcīnīt 3.v. kopvērtējumā. Sporta skolas audzēkņi izcīnīja 21 medaļu.
2008. gadā nominācijā „Labākais treneris” apbalvojumu saņēma vieglatlētikas nodaļas treneris Juris Petrovičs un nominācijā „Mūža ieguldījums” apbalvojumu saņēma metodiķis Gunārs Lučins un treneris smaiļošanā un kanoe airēšanā Ēriks Eglītis.
2010. gadā nominācijā „Labākais treneris” apbalvojumu saņēma šorttreka nodaļas treneris Māris Birzulis.
2011. gadā apbalvojumus saņēma „Labākais treneris” – Eduards Andruškēvičs, „Entuziasts sportā„ – Aigars Matisons, „Mūža ieguldījums” – apbalvojumu saņēma bijušais ilggadīgais sporta skolas treneris basketbolā Osvalds Bērziņš.
2012., 2013. gadā atkārtoti par labākā trenera nosaukumu apbalvojumu saņēma Eduards Andruškevičs. Nominācijā „Mūža ieguldījums sportā” tika apbalvota bijusī ilggadējā sporta skolas basketbola trenere Benita Lučina.
2014. gadā
- Nominācijā „Cerība sportā” – Dāvis Iļjins Pasaules Olimpiskās cerības sacensībās kanoe airēšanā vieniniekos 200m distancē ieguva 2.vietu, bet 500m distancē 3.vietu. Eiropas junioru čempionātā kanoe vieniniekos 1000m distancē ieguva 14.vietu.
- 2014. gadā Nominācijā „Labākā sportiste” – Rebeka Koha Sporta skolas „Spars” svarcelšanas nodaļas audzēkne, kura 2014. gadā kļuva par Eiropas U-17 čempioni, pasaules jaunatnes olimpiādē ieguva 3.vietu, Eiropas U-20 čempionātā izcīnīja 2.vietu un pasaules junioru čempionātā ieguva 4.vietu. Eiropas čempionātā pieaugušo konkurencē 23.vieta. Šogad Latvijas rekords labots 13 reizes.
- 2014. gadā Ventspils sporta skolas „Spars” vieglatlētikas nodaļa saņēma Latvijas Vieglatlētikas Savienības apbalvojumu par iegūto 3.vietu izcīnīto medaļu skaita visās vecuma grupās.
2015.gadā
- Nominācijā “Cerība sportā”- Roberts Zvejnieks Pasaules junioru čempionātā šorttrekā izcīnīja 19.vietu, Eiropas pieaugušo čempionātā šorttrekā izcīnīja 25.vietu. Eiropas kausa finālsacensībās šorttrekā izcīnīta 1.vieta junioru B grupā. Latvijas Ziemas Olimpiādē ieguva 3 zelta medaļas 500m, 1000m un 1500m distancēs.
- Nominācijā “Mūža ieguldījums sportā” – Ilmārs Seilis Sporta skolas „Spars” direktors no 2001. – 2012. gadam. ilggadējas sporta skolas „Spars” sporta vingrošanas nodaļas treneris. Daudzi trenera Ilmāra Seiļa audzēkņi guvuši panākumus Latvijas un starptautiska līmeņa sacensībās.
- Nominācijā “Labākais treneris”- Eduards Andruškevičs Artūra Plēsnieka, Rebekas Kohas un Ritvara Suhareva treneris. Viņa sportisti šosezon guvuši godalgotas vietas starptautiskās sacensībās un čempionātos. Rebeka Koha kļuvusi par Eiropas U-17 čempioni, Pasaules U-17 vicečempioni, Eiropas U-20 čempioni, Pasaules U-20 čempionātā iegūta 6.vieta, Pasaules čempionātā iegūta 10.vieta, Latvijas Jaunatnes Olimpiādes čempione. Ritvars Suharevs Eiropas U-17 čempions, Pasaules U-17 vicečempions, Eiropas U-20 vicečempions, Pasaules U-20 čempionātā iegūta 9.vieta, Latvijas Jaunatnes vasaras Olimpiādes čempions. Artūrs Plēsnieks Pasaules čempionātā svarcelšanā iegūta 3.vieta, Eiropas U-23 čempionātā iegūta 1.vieta un Eiropas pieaugušo čempionātā iegūta 8.vieta, bet Ulvis Bērzons ieguvis 10.vietu Eiropas čempionātā.
- Nominācijā “Labākais sportists”- Artūrs Plēsnieks Svarcelšanā Pasaules čempionātā 3.vieta (raušanā 179kg + grūšanā 226kg = 405kg). Eiropas U-23 čempionātā 1.vieta (raušanā 176kg + grūšanā 220kg=396kg) un Eiropas pieaugušo čempionātā 8.vieta (raušanā 173kg + grūšanā 221kg=394kg).
- “Latvijas Jaunatnes sporta laureāts 2015” (organizē “Jaunatnes sporta fonds”, AS “Latvijas meži”):
- Roberts Jānis Zvejnieks, treneris Māris Birzulis (šorttreks)
- Artūrs Plēsnieks, Rebeka Koha, Ritvars Suharevs, treneris Eduards Andruškevičs (svarcelšana)
- Dagnis Iļjins, treneris Ojārs Burkovskis (kanoe airēšana)
- “Spars” vingrošanas nodaļas treneri Nadeždu Seili starptautiskā vingrošanas federācija apstiprināja tiesnešu sastāvā Olimpisko spēļu tiesāšanā sporta vingrošanā sievietēm Riodeženeiro 2016. gadā.
2016.gadā
- Nominācija “Labākā sportiste” – Rebeka Koha (svarcelšana) Riodežaneiro Olimpiskās spēlēs svara kategorijā līdz 53kg 4.vieta (raušanā sasniegti 90kg, bet grūšanā 107kg, kas summā deva 197kg). Eiropas pieaugušo čempionāta bronzas medaļas ieguvēja svara kategorijā līdz 53kg (raušanā 90kg, grūšanā 108kg, bet summā 198kg). Kļuva par divkārtēju Eiropas U-20 čempioni.
- Nominācija “Labākais sportists” – Artūrs Plēsnieks (svarcelšana) Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs svarcelšanā svara kategorijā līdz 105kg ieguva 8.vietu (raušanā Artūrs sasniedza jaunu personisko rekordu 181kg, bet grūšanā 218kg, kas summā deva 399kg). 2016.gada Eiropas čempions svarcelšanā svara kategorijā līdz 105kg (raušanā 177kg, grūšanā 226kg, bet summā 403kg).
- Nominācija “Labākais treneris” – Eduards Andruškēvičs Riodežaneiro Olimpisko spēļu dalībnieku Rebekas Kohas un Artūrs Plēsnieka treneris. Trenera audzēkņi (R.Koha, A.Plēsnieks, R.Suharevs) izcīnījuši godalgotas vietas Eiropas čempionātā pieaugušajiem, kā arī Eiropas Jaunatnes čempionātos. Trenera vadībā Ventspils svarcēlāji izcīnīja 6 zelta medaļas Latvijas 4.vasaras Olimpiādē.
- Nominācija “Cerība sportā”- Luīze Šepte (basketbols) 2016.gada pasaules U-17 čempionātā (vidēji spēlē guva 12,4 punktus) ieguva 10.vietu. Ir Latvijas U-18 izlase dalībniece, kas 2016.gadā ieguva 4.vietu Eiropas čempionātā un bija viena no izlases līderēm (vidēji spēlē 9,7 punkti). BK „Ventspils” sieviešu komandas un „TTT juniores” spēlētāja (trenējas kopā ar Eiropas kausa izcīņas komandu „TTT Rīga”). Latvijas pieaugušo izlases kandidāte un šogad debitējusi Latvijas pieaugušo sieviešu izlasē spēlē pret Jaunzēlandi.
- Par “Gada uzlecošo zvaigzni” Latvijas mērogā kļuva mūsu svarcēlāja Rebeka Koha, kura šogad savās pirmajās Olimpiskajās spēlēs svara kategorijā līdz 53 kilogramiem ieguva 4.vietu, tikai par 2 kilogramiem atpaliekot no bronzas medaļas ieguvējas sasniegtā rezultāta. Decembra sākumā Rebeka otro gadu pēc kārtas triumfēja Eiropas U-20 čempionātā, un iepriekš izcīnīja bronzas medaļu Eiropas čempionātā pieaugušo konkurencē.
- Sadarbībā ar VA/S “Latvijas valsts meži” norisinājās tradicionālā Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes “Jaunatnes sporta fonda” rīkotā apbalvošanas ceremonija augstāko sasniegumu guvējiem jaunatnes sportā 2016.gadā, kurā apbalvoja sporta skolas SPARS šorttrekistu Kārli Krūzbergu un viņa treneri Māri Birzuli. Apbalvoti tika arī svarcēlāji Rebeka Koha, Ritvars Suharevs un treneris Ulvis Bērzons.
- Vieglatlētikas treneris Māris Grīva saņem Triju Zvaigžņu ordeni Rīgas pilī notika Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta svinīgā pasniegšanas ceremonija, kurā pie valsts augstākajiem apbalvojumiem tika 58 personas un saņēmēju vidū ir arī vieglatlētikas treneris Māris Grīva, kuram piešķirts V šķiras ordenis, un viņš iecelts par ordeņa kavalieri.
- Māris Grīva ir gan 1980.gada olimpiskā čempiona šķēpa mešanā Daiņa Kūlas treneris, gan kādreizējā Latvijas rekordista un trīs olimpisko spēļu (2000.,2004. un 2008.) dalībnieka šķēpa mešanā Ērika Raga treneris, gan 2012.gada Londonas Olimpisko spēļu dalībnieces tāllēkšanā Laumas Grīvas treneris, bet šobrīd strādā ar talantīgākajiem vieglatlētiem, kuri iekļauti augstas klases sportistu sagatavošanas centra pilotprojektā Ventspilī.
2017. gadā
- Nominācija „Cerība sportā” Vladlens Jarockis. 2017.gada Eiropas kadetu čempionāta džudo bronzas medaļnieks, Eiropas Jaunatnes Olimpiādes 9.vietas ieguvējs džudo svara kategorijā virs 90 kg. Latvijas kadetu čempions džudo.
- Nominācijā „Labākā sportiste” Rebeka Koha (svarcelšana). 2017.gada sezonā pirmo reizi ieguva bronzas medaļu pasaules čempionātā, otro vietu Eiropas čempionātā svarcelšanā pieaugušajiem un uzvarēja pasaules un Eiropas junioru čempionātos.
- Nominācijā „Labākais sportists” Ritvars Suharevs (svarcelšana). 2017.gadā Eiropas čempionātā pieaugušajiem svara kategorijā līdz 77 kg izcīnīja astoto vietu, uzvarēja Eiropas junioru čempionātā un bija ceturtais pasaules junioru čempionātā.
2018. gadā
- Nominācijā „Cerība sportā” Rūta Kate Lasmane. Pasaules U20 čempionātā trīssoļlēkšanā izcīnīja 5.vietu ar rezultātu 13,54m. Sasniedza divus Latvijas junioru rekordus. Latvijas U20 čempionāta uzvarētāja trīssoļlēkšanā.
- Nominācijā „Labākā sportiste” Rebeka Koha. Eiropas pieaugušo čempionātā svarcelšanā 1.vieta summā (220kg). Pasaules pieaugušo čempionātā 3.vieta summā (227kg). Pasaules junioru čempionātā 1.vieta summā (219kg). Eiropas junioru čempionātā 1.vieta summā (220kg).
2019.gadā
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2019” nominācijā „Cerība sportā”Daniela Ivanova – Sporta skolas “Spars” svarcelšanas nodaļas sportiste. Eiropas U-17 čempionātā svarcelšanā ar jaunu personisko rekordu izcīnīja zelta medaļu, bet Eiropas junioru čempionātā 8.vietu. Latvijas Jaunatnes olimpiādes uzvarētāja svarcelšanā jaunietēm.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2019” nominācijā „Paraugs sportā” Aigars Matisons – Sporta skolas „Spars” vieglatlētikas nodaļas treneris un Aigara Matisona skriešanas kluba vadītājs. Aktīvi startē valsts un Eiropas līmeņa sacensībās savā vecuma grupā, 2019.gadā startējis Ņujorkas, Berlīnes un Bostonas maratonos. Motivējauniešus veselīgam dzīvesveidam, aktīvi iesaistās pilsētas sporta pasākumu organizēšanā, organizē sporta labdarības pasākumus.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2019” nominācijā „Mūža ieguldījums sportā” Mārīte Strūģe – Ilggadēja Sporta skolas „Spars” direktora vietniece mācību darbā, šobrīd sporta metodiķe, kura vienmēr strādājusi sportam un mācījusi to darīt citiem. Ar savu darbu motivējusi skolēnus sportot, veidot pozitīvu attieksmi pret sportu un veselīgu dzīvesveidu. Ventspils Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja, lielu darbu velta senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām veselības nostiprināšanā, katru gaduorganizē sporta svētkus šiem cilvēkiem.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2019” nominācijā „Labākā sportiste” Rebeka Koha – Eiropas pieaugušo un Eiropas U-23 čempionāta svarcelšanā uzvarētāja. Pasaules čempionātā svarcelšanā izcīnīja 8.vietu,pasaules reitingā 6.vietā.
2020.gads
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2020” nominācijā „Labākā sportiste” Rūta Kate Lasmane – Latvijas čempionātā vieglatlētikā pieaugušajiem 1.vieta trīssoļlēkšanā, ar rezultātu 13.82m un par 25 centimetriem uzlabots personiskais rekords.Valsts Prezidenta balvas sacensībās trīssoļlēkšanā izcīnīja 1.vietu, bet tāllēkšanā 3.vietu. Izpildīts normatīvs Eiropas U-23 čempionātam trīssoļlēkšanā.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2020” nominācijā „Labākais treneris”Juris Petrovičs/Andris Kronbergs – Sporta skolas “Spars” vieglatlētikas nodaļas treneri. Treneru vadībā Rūta Kate Lasmane izpildīja normatīvu Eiropas U-23 čempionātam vieglatlētikā trīssoļlēkšanā, kā arī izcīnīja pirmās vietas trīssoļlēkšanā un tāllēkšanā Latvijas čempionātā. Treneru audzēkne Darja Sopova izpildīja normatīvu pasaules U-20 čempionātam vieglatlētikā trīssoļlēkšanā, savukārt, Luīze Dārta Sietiņa izpildīja Eiropas U-23 čempionāta normatīvu 110m/barjerskriešanā
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2020” nominācijā „Mūža ieguldījums sportā”Rūta Šauberga – Airēšanas treneres darba stāžs ir garāks nekā pusgadsimts. No tiem sporta skolā “Spars” aizvadīti teju 20 gadi, kuros sevi ir pierādījusi kā talantīgu, zinošu, prasīgu, radošu pedagogu ar ļoti augstu atbildības sajūtu. Treneres darbības laikā sportisti piedalījušies gan pasaules junioru čempionātā, gan pasaules kausa sacensībās. Treneres audzēkņi ar panākumiem startējuši Latvijas pieaugušo un Latvijas jaunatnes olimpiādēs,audzēkņi iekļauti Latvijas jaunatnes izlases sastāvā. Vada smaiļošanas klubu “Uz viļņa”.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2020” ominācijā „Cerība sportā”Darja Sopova – Sporta skolas “Spars” vieglatlētikas nodaļas audzēkne. Baltijas U-20čempionātā izcīnīta 2.vieta augstlēkšanā un 3.vieta trīssoļlēkšanā. Latvijas U-20čempionātā 1.vieta trīssoļlēkšanā 1.vieta augstlēkšanā un 2.vieta tāllēkšanā. Izpildīts Eiropas U-20 čempionāta normatīvs, Latvijas pieaugušo izlases dalībniece trīssoļlēkšanā.
- “Ventspils Gada balva izglītībā – 2020” uz nomināciju “Gada skolotājs/ treneris sportā” atzinības rakstus saņēma Irina Ozoliņa (šorttreks) un Vadims Popovs (džudo)
2021. gadā
- „Ventspils Gada atzinība sportā 2021” Latvijas Olimpiskā komitejas pateicības saņēma Ritvars Suharevs – par izciliem sasniegumiem svarcelšanā Tokijas olimpiskajās spēlēs un Eiropas čempionātā un Nadežda Seile – par augstu profesionalitāti sporta vingrošanas tiesneša darbā.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2021” nominācijā “Cerība sportā” Marija Seļezņova – džudo nodaļas audzēkne, uzvarēja Eiropas čempionātā sambo U-18 vecuma grupā svara kategorijā līdz 65kg. Latvijas U-18 čempionāta uzvarētāja džudo un Latvijas pieaugušo čempionāta bronzas medaļniece.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2021” nominācijā “Paraugs sportā” Artūrs Plēsnieks – savās trešajās Olimpiskajās spēlēs Tokijā, ar jaunu Latvijas rekordu grūšanā 230 kilogrami un summā 410 kilogrami, izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 109 kilogramiem. Ir uzsācis darbu kā sporta skolas “Spars” svarcelšanas nodaļas treneris.
- “Ventspils Gada atzinība sportā 2021” nominācijā “Labākā sportiste” Rūta Kate Lasmane – Eiropas U-23 čempionāta trīssoļlēkšanā bronzas medaļniece. Latvijas čempione trīssoļlēkšanā. Laboja Latvijas U-23 rekordu un Latvijas telpu rekordu trīssoļlēkšanā. Sezonas labākais rezultāts 14,20 metri sasniegts sacensībās ASV, NCAA studentu čempionātā. Rūtai arī Latvijas vieglatlētikas savienības gada vieglatlētes tituls, bet viņas trenerim Jurim Petrovičam – gada trenera tituls.
- “Ventspils Gada balva izglītībā – 2021” uz nomināciju “Gada skolotājs/ treneris sportā” galveno balvu ieguva džudo nodaļas treneris Vladimirs Vlasjuks, balvu saņēma arī vieglatlētikas treneris Andris Kronbergs.
2022. gadā
- Ventspils valstpilsētas pašvaldības Atzinības rakstu saņēma sporta vingrošanas treneris Ilmārs Seilis.
- Gada atzinība sportā- 2022″ nominācijā “Cerība sportā ” iegūst Toms Markuss Salnājs. Nominācijā “Labākais sportists un sportiste” balvas iegūst Roberts Krūzbergs un Daniela Ivanova.
- Gada skolotājs- veselīga dzīvesveida, zaļās domāšanas veicinātājs”galveno balvu iegūst treneris Jānis Zemels.
- Gada atzinība sportā- 2022″ nominācijā “Cerība sportā ” iegūst Toms Markuss Salnājs. Nominācijā “Labākais sportists un sportiste” balvas iegūst Roberts Krūzbergs un Daniela Ivanova.
2023.gadā
Gada balvu izglītībā saņem Rūta Šauberga.
LSIIDP balvu “Izcilība jaunatnes sportā ” iegūst Roberts Krūzbergs.
Gada balvu vieglatlētikā un Gada atzinību “Iedvesma sportā” iegūst Brenda Džiliana Apsīte.
Skolas direktori
- 1951. – 1952. g. Aleksandrs Rolands
- 1952. – 1953.g. Vija Āboliņa (Bikše)
- 1953. – 2001.g. Gunārs Lučins
- 2001. – 2012.g. Ilmārs Seilis
- 2012. – 2017.g. Viktors Zujevs
- 2018. – 2019.g. – Aleksejs Spasjoņņikovs
- 2019.g. – 2023.g.- Solvita Pleinica
- 2013.g. Matīss Graudiņš
Partneri
